Latvijas iedzīvotāju finanšu grūtības: aktuālie dati
Saskaņā ar Kredītinformācijas biroja (KIB) datiem, vismaz 150 000 Latvijas iedzīvotāju saskaras ar nopietnām grūtībām laicīgi nokārtot savas parādsaistības. Šis skaits attiecas uz personām, kuru maksājumu kavējums pārsniedz 60 dienas un parādu summa ir lielāka par 150 eiro. KIB apkopotā informācija aptver aptuveni 1,2 miljonus Latvijas iedzīvotāju.
Tomēr faktiskais finansiālajās grūtībās nonākušo iedzīvotāju skaits ir vēl lielāks. Ja pieskaita tos iedzīvotājus, kuri, lai arī spēj samaksāt kredītu, vairs nevar segt citus būtiskus rēķinus, piemēram, komunālos maksājumus, tad kopējais grūtībās nonākušo skaits pieaug līdz pat 170 000. Latvijas Bankas rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējos gados šis parādnieku skaits nav būtiski mainījies, taču ir novērojama izmaiņa iedzīvotāju attieksmē pret savām parādsaistībām.
Patērētāju disciplīna un prioritātes
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše norāda uz iedzīvotāju izteikto disciplīnu attiecībā uz kredītu atmaksu. Cilvēki vispirms cenšas nokārtot saistības ar aizdevējiem, bieži vien pat uz citu vitāli svarīgu izdevumu rēķina. Brikše atzīmēja: “Viņi ir ļoti disciplinēti. Un cilvēki saka, ka atdos vispirms kredītu un tikai tad viņš domās par to, kā viņš vispār tālāk var to savu, nezinu, nedēļu, mēnesi finansēt.” Šāda attieksme demonstrē augstu atbildības sajūtu, bet vienlaikus norāda uz nepieciešamību pēc labākas finanšu plānošanas, lai līdzsvarotu visu saistību segšanu.
Konsultāciju trūkums un Eiropas direktīva
Interesanti, ka Latvija pašlaik ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā netiek piedāvātas valsts apmaksātas konsultācijas iedzīvotājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās. Šis trūkums drīzumā mainīsies, jo, pamatojoties uz jaunu Eiropas Savienības direktīvu, jau no nākamā gada nogales valstij būs jānodrošina parādnieku konsultēšanas iespējas.
Vajadzība pēc individualizēta atbalsta
Latvijas Bankā atzīst, ka daudzās situācijās aizdevēja piedāvātais risinājums ne vienmēr ir visizdevīgākais vai piemērotākais personai, kas saskaras ar grūtībām. Kā norāda Aija Brikše, bieži vien personai ir vairākas saistības un parādi, un kļūst grūti izprast, kādā secībā un cik lielas summas katram aizdevumam jāatmaksā.
Šāda situācija padara jautājumu “pietiekami jau tādu jutīgu un sarežģītu,” tādēļ ir nepieciešams individuāls atbalsts un konsultācijas, lai cilvēks varētu pieņemt labāko lēmumu savā finanšu situācijā. Arī Patērētāju interešu aizstāvības asociācija apstiprina, ka pēc padoma vēršas daudz cilvēku, un standarta bukletos atrodamā informācija bieži vien nav pietiekama, lai atrisinātu sarežģītas un individuālas problēmas.
Valsts plāns un konsultantu profils
Ekonomikas ministrija (EM) plāno uzticēt šī pakalpojuma sniegšanu nevalstiskajam sektoram. Kā viens no iespējamiem pakalpojumu sniedzējiem tiek apsvērta Patērētāju tiesību aizstāvības asociācija.
EM pārstāvis Didzis Brūklītis uzsvēra, ka ideālā gadījumā konsultantam būtu jāapvieno vairākas specialitātes: “tam cilvēkam, kas būtu konsultants, būtu jābūt gan juristam, gan ekonomistam, gan arī psihologam pie reizes.” Lai gan pilnīgu visu šo prasmju nodrošināšana varētu būt sarežģīta, galvenais uzdevums būs spēt saprast problēmu, nevis pārmest parādniekam par radušos situāciju. Svarīga ir empātija un spēja piedāvāt risinājumus, nevis tikai kritika.
Sākotnēji ir plānots nodrošināt trīs valsts apmaksātus parādu konsultantus. Lai šie pakalpojumi būtu pieejami ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, konsultācijas varētu tikt organizētas caur vienotajiem valsts un pašvaldības pakalpojumu centriem. Tas nodrošinātu, ka individuāls un profesionāls atbalsts kļūst pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.
